Noteikumi stāsies spēkā š.g. 18.augustā. 

„Līdz ar šiem grozījumiem administratīvās barjeras vairs nav tik augstas, lai tās rīdziniekus atturētu no organizēšanās māju renovācijai. Svarīgākais un, kā liecina pieredze, grūtākais darbs, kas jāveic māju līdzīpašniekiem, ir savstarpējā vienošanās par dzīvokļu īpašnieku biedrības vai nodibinājuma dibināšanu,  mājas pārņemšanu apsaimniekošanā un pārstāvju izvēle projekta vadībai. Pagaidām biedrības izveidotas tikai aptuveni 1400 no Rīgā esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām,” informē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) direktors Valdis Blome. 

Viens no galvenajiem atvieglojumiem ir vienkāršotā energoaudita ieviešana. Ja projekta pieteikumu iesniedz par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir pārsniedzis 180 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, būs jāiesniedz vienkāršots energoaudita pārskats, norādot siltumenerģijas patēriņa datus un veicamās siltināšanas aktivitātes. Pārējos gadījumos nepieciešams energoaudits, un pēc 2010. gada 1. janvāra šī darba veikšana būs jāuztic tikai sertificētiem energoauditoriem.

Lai aktivitātē varētu piedalīties arī lielākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, atcelts nosacījums, ka projektam maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta finansējums ir 100 000 LVL, bet saglabāts nosacījums, ka ERAF un valsts budžeta finansējums nepārsniedz 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Turpmāk mājokļa renovācijas projekta īstenošanu varēs uzsākt ar to brīdi, kad BEMA izsniegs pieteicējam lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai atzinumu, ka ir izpildīti nosacījumi. Nebūs, kā tas noticis līdz šim, jāgaida aptuveni 30 darba dienas, kamēr saskaņā ar visām procedūrām tiek sagatavots un parakstīts līgums. 

Dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta kopiju, ja tā nav pieejama uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, varēs iesniegt projekta īstenošanas laikā. Atcelta prasība iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldnieka izziņu, kurā norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā. Vienkāršota projekta iesnieguma veidlapa, samazinot norādāmās informācijas apjomu, jo to var iegūt no papildus pievienojamiem dokumentiem. 

Iepriekš bija noteikts, ka vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk kā 20% no kopējo dzīvokļu skaita renovācijai pieteiktajā ēkā. Līdz ar to, ja mājā bija valsts vai pašvaldības – vēl neprivatizētie – dzīvokļi, kuru skaits kopumā pārsniedza 20%, māja nevarēja pretendēt uz Eiropas līdzfinansējumu renovācijai. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šis ierobežojums neattiecas uz valsts vai pašvaldības īpašuma daļu.
Lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu pēc tā apstiprināšanas, noteikumi ir papildināti ar prasību iesniegt būvniecības izmaksu tāmi.

Valdis Blome atzīst: „Kopumā vērtējot, tik izdevīga piedāvājuma acīmredzot nākotnē nebūs – pat pie augstiem banku kredītprocentiem 50% izdevumu atmaksa un situācija, kad būvniecības darbi veicami krietni lētāk, ievērojami samazina izmaksas. Protams, gribētos, lai zemākas ir arī banku procentu likmes, bet tas ir katras konkrētas kredītiestādes kompetencē. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka, ekonomikai stabilizējoties, banku procenti var tikt pārskatīti uz viņiem izdevīgāko pusi, savukārt energoresursu cenas ilgtermiņā diez vai mazināsies.”