Nams ar senu un raibu vēsturi

Ēku sāka celt 1204. gadā, un saskaņā ar vēsturnieka Andra Caunes aplēsēm tā atklāta 1209. gadā kā sv. Jura baznīca. Tiesa, baznīcas vajadzībām tā nav kalpojusi pārāk ilgi. Ordeņa, bīskapa un Rīgas namnieku nemitīgo savstarpējo strīdu rezultātā par laicīgās un garīgās varas sadali pilsētā 1297. gadā zobenbrāļu mītne nopostīta. Domājams, toreiz nodegusi arī sv. Jura baznīca, taču vēlāk atkal atjaunota. 

14. gadsimtā ēkā ierīkots Sv. Gara hospitālis, bet pēc tam tajā saimniekojuši franciskāņu mūki. "Kad sākās reformācija, baznīcu likvidēja un kādus simts gadus šeit nekas nenotika. Tad Rīga sāka strauji attīstīties, un ēku sāka izmantot kā noliktavu. Tieši šajā laikā – 17. gs. beigās, 18. gs. sākumā – sākotnējo baznīcu sadalīja starpstāvos," īsu ieskatu ēkas senāko laiku vēsturē noslēdz muzeja direktore Alīda Krēsliņa. 

Kad poļu restauratori atjaunojuši ēku, no sienu un siju spraugām kā atgādinājums par tās raibo vēsturi biruši ārā graudi un kaņepju sēklas... 

Iecere apkopot drukātā izdevumā nama savdabīgos likteņa līkločus gan pagaidām atlikta, taču direktore cer, ka ne uz pārāk ilgu laiku.

Par ēkas atjaunošanu un muzeja ierīkošanu tajā pirms divdesmit gadiem Alīda Krēsliņa tēlaini saka: "Ielēcām uz politiskās situācijas maiņas vilciena pēdējā bufera." Ēkā bijis paredzēts iekārtot restorānu trīs stāvos, tomēr Ministru Padome kopā ar Rīgas pilsētu lēma par labu muzejam. Tā dekoratīvi lietišķās mākslas nozare tika pie sava muzeja. 1989. gada 6. jūlijā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs vēra durvis pirmajiem apmeklētājiem ar "Republikas dekoratīvi lietišķās mākslas izstādi", iedibinot vērtīgu tradīciju – organizēt dekoratīvās mākslas un dizaina nozaru kopizstādes, ko centies saglabāt arī turpmāk: divdesmit gadu laikā šādas izstādes notikušas desmit reizes, tiesa, pēdējā 2004. gadā.

Trīs stāvos kļuvis par šauru

Muzeja krājums tika veidots, apvienojot mākslas muzeja "Arsenāls" un Valsts Mākslas muzeja lietišķās mākslas kolekcijas, un šodien muzejā ir apjomīgas tekstilmākslas, keramikas un porcelāna, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvās koka mākslas un stikla mākslas kolekcija. 

Divdesmit aizvadītajos gados muzejs ne tikai paguvis atbilstoši pasaules tendencēm pārtapt no "Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja" "Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā", bet arī nostiprināt savu vietu starptautiskajā apritē un... izaugt no trim esošajiem ēkas stāviem. Šogad ēkas īpašnieks – "Rīgas nami" pabeidzis vēl trīs ēkas stāvu rekonstrukcijas projektu. 

"Vienā stāvā paredzēts iekārtot krājumu telpas, izlikt visu atbilstoši mūsdienu prasībām, lai krājums būtu vairāk pieejams sabiedrībai," nākotnes iecerēs dalās muzeja direktore. "Otrajā stāvā būtu vieta vēl vienai ekspozīcijai, kas atainotu industriālo dizainu, – to mēs pašlaik nevaram parādīt apmeklētājiem tieši ierobežoto telpu dēļ. Savukārt pēdējā stāvā tiktu iekārtota vēl viena izstāžu zāle, kurā māksliniekiem būtu iespēja rādīt savus darbus. Tūristiem un muzeja apmeklētājiem augšstāvā būtu iespēja pavērot Vecrīgu no jauna skatupunkta." 

Pagaidām tiek domāts, kādā veidā būtu iespējams finansēt šo vērienīgo rekonstrukcijas projektu, kas izmaksātu trīsarpus miljonus latu, un darbu uzsākšanu vēl neplāno. Taču Alīda Krēsliņa nezaudē cerību: lai arī muzeja darbiniekiem gribējies ieraudzīt muzeja ēku stalažās vēl šogad, projekts var pagaidīt arī līdz nākamā gada rudenim.

Biežāk saņem dāvinājumus

Līdzīgi citām kultūras iestādēm, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs šobrīd spiests strādāt "ļoti ekonomiskā režīmā". Neskatoties uz ierobežotajiem līdzekļiem, muzeja krājumi turpina pat papildināties, jo cilvēki aizvien biežāk atdāvina muzejam dažādus mākslas priekšmetus. Pateicoties šai tendencei, muzejam pēdējā laikā izdevies aizpildīt dažu labu robu vai nu nepilnīgā kādas tēmas, vai kāda mākslas virziena atspoguļojumā. 

"Krāt, vākt, apzināt un pētīt – tā jau ir mūsu pamatmisija," saka muzeja direktore. "Protams, ka, paplašinoties muzeju darba laukam un redzot, kā ar apmeklētājiem strādā muzeji citur pasaulē, gribas augt. Piemēram, allaž priecājos par to, cik bieži Londonas muzejos sastopamas skolēnu grupas," kā vienu no virzieniem min Alīda Krēsliņa un neslēpj sarūgtinājumu par to, ka, lai arī skolēniem ieeja muzejā ir ar atlaidi, Rīgas muzejos viņus redz daudz retāk. Tomēr Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja rīkotās radošās darbnīcas, kur iespējams madarot, filcēt un iemēģināt roku vēl citos praktiskos darbiņos, esot apmeklētāju iecienītas.

Uzziņai:

• Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja darba laiks – otrdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās no plkst. 11 līdz 17, trešdienās – no plkst. 11 līdz 19, pirmdienās muzejs slēgts.
• Mēneša pēdējā svētdienā – bezmaksas apmeklējums pamatekspozīcijai.
• Ar muzeja biļeti kafejnīcā atlaide.