Putuplasts, jauni logi un ventiļi 

Celmu ielas piektais nams citu ēku vidū izceļas ar akurāto fasādi. Tiesa, mikrorajona dzīve uz tā pamanījusies atstāt savas pēdas: uz gala sienas redzami vairāki ielāpi, jo kādam gribējies redzēt, kas slēpjas zem apmetuma...

"Kaut kas jāpiekrāso un jāpielabo ir visu laiku," atzīst nama dzīvokļu īpašnieku biedrības "Celmi-5" vadītājs Gunārs Namnieks. Viņš pastāsta, ka šogad namā veikti arī nopietnāki remontdarbi – nomainīts jumts. Taču pats nozīmīgākais iedzīvotāju ieguldījums savas mājas sakopšanā noteikti ir 2004.gadā veiktā renovācija.

Attēlā no kreisās: Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis un dzīvokļu īpašnieku biedrības "Celmi-5" vadītājs Gunārs Namnieks


"Ar putuplastu siltinājām ārsienas, bēniņus, visus logus – arī kāpņu telpā – nomainījām pret plastmasas logiem," paveikto uzskaita mājas pārstāvis. Katrā dzīvoklī uzstādīja uzskaites aparatūru, bet uz radiatoriem – termoregulējošos ventiļus, kas ļauj regulēt temperatūru. Pašus radiatorus nolēma nemainīt, jo čuguna radiatori var kalpot ļoti ilgi. Katras kāpņu telpas otrajā un ceturtajā stāvā uzstādīja uztverošo aparatūru, kas ļauj bez liekas staigāšanas fiksēt visu dzīvokļu siltuma rādījumus. Aprēķinus par patērēto siltuma enerģiju veic uzņēmums, kas namā uzstādīja visu aparatūru, – par to apkures sezonas laikā biedrība maksā papildus 27 latus mēnesī, pretī iegūstot atsevišķu rēķinu par apkuri katram dzīvoklim. Katrs mājas iemītnieks var pie skaitītāja salīdzināt rādījumu precizitāti.

50% efektivitāte 

1976. gadā celtās mājas renovāciju realizēja pāris mēnešu laikā: augustā siltināšanu uzsāka, oktobrī pabeidza. "2004. gadā, kad vēl bija lielais celtniecības bums, bija grūti atrast būvniekus, varbūt tāpēc nedaudz cieta darbu kvalitāte," atzīst Gunārs Namnieks. Taču kopumā iedzīvotāji ar izdarīto esot ļoti apmierināti: iegūtais siltuma ietaupījums ir 50%. Iedzīvotāji pat nav cerējuši, ka tas varētu būs tik liels.

"Mēs noteikti esam ieguvēji," ir pārliecināta nama kāpņu telpā nejauši sastaptā mājas iemītniece Ilona Pagrode. "Salīdzinot ar to, kādus rēķinus maksā kaimiņi, radi un draugi, mēs maksājam daudzmazāk. Dzīvoju trešajā stāvā, un siltuma dzīvoklī pietiek, arī negriežot vaļā termoventiļus. Ja nu vienīgi ārā stipri piesalst, tad mazliet pagriežam vaļā. Agrāk bija mitrs dzīvoklis, grāmatas, kas stāvēja tuvu sienai, pelēja. Tagad gaiss ir sausāks, ziemā katru dienu vēdinu."

Ilonas Pagrodes dzīvokļa kvadratūra ir nedaudz vairāk par 60 kvadrātmetriem, un maksimums, kas ziemā jāsamaksā par apkuri, esot 10 lati mēnesī.

Mazākajos dzīvokļos apkure izmaksājot 6-7 latus mēnesī, lielākos – līdz 12 latiem. Salīdzinot ar citu māju iemītniekiem, kopumā Celmu ielas 5 iedzīvotājiem jāmaksā mazāk, pat neskatoties uz to, ka jāatmaksā mājas renovācijai ņemtais kredīts.

Klupšanas akmens Lai arī liela daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju saprot, ka renovētā mājā siltuma zudumi un līdz ar to arī apkures rēķini ir daudz mazāki, parasti par klupšanas akmeni kļūst nepieciešamība saskaņot veicamos darbus ar visiem mājas iedzīvotājiem un nodibināt biedrību, kas varētu ņemt kredītu.

Arī Celmu ielas piektajā namā ir 60 dzīvokļu, taču, tā kā dzīvokļu īpašnieku biedrība mājas apsaimniekošanai bija nodibināta vēl 1999. gadā, panākt, ka visi piekrīt renovācijai, bija vienkāršāk. Otra problēma ir nevēlēšanās ņemt kredītu, baidoties no iespējamās dzīvokļu ieķīlāšanas.

"Tagad bankas vairs neprasa ieķīlāt dzīvokļus, bet toreiz, kad mēs gribējām ņemt kredītu, neviena banka nedeva to bez dzīvokļu ieķīlāšanas," atceras Gunārs Namnieks. "Tad parādījās informācija par to, ka būs iespējams veikt mājas renovāciju ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Sākumā pieteicās ļoti daudz gribētāju. Kad bija jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija, daudzi atsijājās, un kā biedrība palikām mēs gandrīz vieni."

Saņemot līdzekļus renovācijai, dzīvokļi nebija jāieķīlā, taču dzīvokļu īpašnieku biedrībai jāievēro nosacījums, ka bankas kontā (finansējums renovācijai saņemts Hipotēku bankā) visu laiku jābūt noteiktai naudas summai.

Jautāts, ko šodien darītu citādi, Gunārs Namnieks min ideju izbūvēt mājai vēl vienu stāvu: tas ļautu gan pārveidot ne visai veiksmīgo mājas jumtu, gan arī samazināt siltināšanas izmaksas uz jauniegūto pārdoto dzīvokļu rēķina, un ieguvēji būtu iedzīvotāji. Diemžēl pēc renovācijas mājas iedzīvotāji vairs nepiekrita tik vērienīgiem remontdarbiem.

Pieredze ļauj mācīties

"Celmu iela 5 ir viens no Vidzemes priekšpilsētas veiksmīgākajiem piemēriem, kas apliecina, cik daudz iespējams veikt pašu iedzīvotāju spēkiem," uzsver Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņkelis. "Apzinoties sevi ne tikai kā dzīvokļu īpašniekus, bet vienlaikus arī kā visas mājas līdzīpašniekus, viņi galu galā ir lielāki ieguvēji – māja ir nosiltināta, sakopta, pieskatīta. Noteikti augusi arī katra atsevišķā dzīvokļa tirgus cena."

No "Celmi-5" pieredzes

• Ja līdzekļi atļauj, noteikti vajag siltināt visu nama ārpusi un nomainīt visus logus.
• Otrs solis – uzstādīt siltuma patēriņa uzskaiti. Prakse rāda: ja dzīvokļa īpašnieks var regulēt dzīvoklī temperatūru, viņš ekonomē siltumenerģiju.
• Apkure nepieciešama kāpņu telpām: ja kāpņu telpa silta, tā nedzesē pārējās telpas, un mājā ir vienmērīgs siltums.
• Nozīmīgs ir arī energoaudits. Gunārs Namnieks min konkrētu piemēru: ja sākotnēji Celmu ielā 5 plānoja siltināt sienas ar 50 mm biezu putuplasta slāni, tad pēc izdarītajiem mērījumiem, kādam jābūt sienu biezumam, izrādījās, ka nepieciešams 100 mm biezs putuplasts.
• Pirms pieslēgt individuālo siltuma mezglu, noteikti jāizskalo apkures sistēma no gadu gaitā uzkrātajiem sārņiem.