Laiks pelnīt, nevis šķiest

– Acīmredzot valstī ir jāmainās domāšanai: jāsāk domāt, kā pelnīt, nevis šķērdēt. Īstenībā mēs tik tālu esam nonākuši tieši šīs šķērdēšanas dēļ, un to arī pierāda Valsts kontroles veikto pēdējo revīziju dati. Valsts pārvaldē cilvēki tērē to, kas viņiem nepieder un ko viņi nav nopelnījuši, dala līdzekļus, lai tikai gūtu savtīgu labumu. Ņemot vērā šo faktu, prieks, ka Latvijā tomēr ir cilvēki, kuriem ir citāda domāšana un kuri vēlas būt uzņēmēji. Ar prieku skatos arī uz jauno paaudzi, jo redzu – tur ir potenciāls, radoša, nestandarta domāšana un idejas, kas dzīvotspējīgas arī nākotnē. Vēl tikai jāpieliek klāt dzīves pieredze. Ticu, ka nākotnē Latvijā var tikt īstenoti arī "Nokia" vēriena projekti. Mēs nevaram apslāpēt jauniešos apvāršņa plašumu, kā mums pašiem dažkārt pietrūkst, un mums jauniešus maksimāli jāatbalsta, lai viņi kļūtu par uzņēmējiem. Es pat teiktu, ka šodien uzņēmēji ir vairāk sociāli atbildīgi, vairāk domā, kā izvest valsti no smagās situācijas, nekā valsts pārvaldē strādājošie.

– Vai, jūsuprāt, uzņēmējdarbībā nākotne pieder tiem, kas spēj domāt ārpus ierastā, rāmjiem?

– Uzņēmēji jau pēc būtības vienmēr ir atšķīrušies no pūļa. Bet, runājot par jauniešiem, priecājos, ka viņi neaprobežojas tikai ar to, kas notiek Latvijā, – viņi dzīvo ļoti lielā informācijas tīmeklī. Tas apstiprinājās arī nesen notikušajā "Junior Achievement" rīkotajā biznesa plānu konkursā: analizējot, pēc kā varētu būt pieprasījums, jaunieši bija skatījušies statistiku dažādu valstu mājas lapās. Tur ir tas plašums: neskatīties tikai uz Latvijas tirgu. Svarīga ir gan informācijas atlase, gan jaunākās tehnoloģijas. Būs nākotne, protams, arī tradicionālajam biznesam, varbūt ar citādām, efektīvākām tehnoloģijām. Domāju, jauniešiem nebūs problēmas atrast sadarbības iespējas ārpus Latvijas. Ļoti vēlētos, lai mēs neaizbaidītu jauniešus, kuriem ir potenciāls, kuri var radīt produktus šeit, Latvijā. Un tas ir sāpīgākais moments, jo, aptaujājot 12. klases jauniešus, liela daļa ir gatava aizbraukt no valsts. 

– Nav arī nekāda mehānisma, kas mudinātu jaunatni neaizbraukt. 

– Tā ir ļoti liela tuvredzība – gaidīt, kas notiek, "fanot" par lielo bezdarbnieku skaitu, kā to ierēdniecība patlaban dara Latvijā. Sen jau vajadzēja būt rīcības programmām. Ja ierēdņus atbrīvo no amata, lūk, kas var uzsākt uzņēmējdarbību. Tad vajadzīga apmācība, atvieglojumi – vai tās ir nodokļu brīvdienas vai nodokļu moratorijs tiem, kas dibina uzņēmumus. Bet mums jau nav šī mehānisma. Arī jaunajiem uzņēmējiem uzreiz viss lielais nodokļu slogs tiek uzkrauts, tāds pats kā 17 gadus vecam uzņēmumam! Nav mums tā vide labvēlīga uzņēmējdarbības uzsākšanai! Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistrs tagad slēdz filiāles un uzņēmumus nevarēs tik ātri noreģistrēt, tad rodas jautājums – kurp mēs ejam? Ne jau uz priekšu, bet atpakaļ! Mēs varējām sagatavot mehānismu, kā stimulēt jauniešus kļūt par uzņēmējiem, kādi atvieglojumi viņiem varētu būt. 

Šādai programmai izglītības ministrijai nevajadzētu tērēt pētīšanai miljonus, vienkārši, sākot no ceturtās klases, kad skolnieki jau sāk kļūt mērķtiecīgi, veidot viņos saimnieka apziņu, virzīt uz to, lai viņi nākotnē būtu uzņēmēji. Šādas programmas pasaulē jau ir, tur velosipēds vairs nav jāizgudro, tikai jābūt vēlmei iedzīvināt. Un ne tikai vienu programmu, vajadzētu kā Somijā, kur ir vesels mehānisms, kurā var iziet vienu pakāpi, pēc tam otru, un vēl nākošo. Šeit nedomāju par naudas līdzekļiem – ne vienmēr ir vajadzīgi miljoni, šajā gadījumā svarīga attieksme.

Būs uzņēmēji, būs arī Latvija

– Kur jaunie uzņēmēji šobrīd var meklēt palīdzību? 

– Nevar teikt, ka nav pilnīgi nekādas palīdzības, bet, kā jau teicu, pietrūkst kopainas. Atspaidu jaunajiem uzņēmējiem sniedz biznesa inkubatori, kas ļauj samazināt izmaksas. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra rīko dažādus seminārus, dod daudz informācijas. Vēl viens no labajiem piemēriem ir Rīgas domes un "Swedbank" kopīgi īstenotā programma "Atspēriens". Domāju, katrai pašvaldībai tā būtu jārūpējas par to, lai būtu uzņēmēji. Būs uzņēmēji, būs nodokļu vai nodevu veidā papildinājums pašvaldību budžetos. Latvija var pastāvēt tikai tad, ja būs uzņēmēji. Jo, ja valsts saņems šo milzīgo kredītu, es neredzu iespēju, kā viņu var atdot, ja nav uzņēmēju un ja nav bērnu... Prasīt no pensionāriem, lai to atdotu no pensijām, ir ne tikai antikonstitucionāli, bet arī necilvēcīgi un ciniski. 

– Jūsu vadītā organizācija piedāvā mentoringa programmu.

– Biedrība "Līdere" savas mentoringa programmas turpina jau vairāk nekā sešus gadus, no tām jaunākā – pavasara programma tika uzsākta šī gada aprīlī. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieteikumu programmai gan bija par trešdaļu mazāk, taču tik un tā no vairāk nekā trīsdesmit pretendentiem varējām uzņemt desmit, un tas nozīmē – rinda uz mūsu īstenoto programmu joprojām saglabājas. Tiesa, šogad mentoringa programma notiek bez valsts atbalsta, par pašas biedrības saziedotajiem līdzekļiem. 

– Cik daudz mentoringa programmu īstenošanas laikā ir "Madarai" līdzīgu veiksmes stāstu?

– "Madara" ir pierādījums, ka viss ir iespējams... Ir bijuši arī citi veiksmīgi projekti. Bet nekad nevar zināt, kurā brīdī bizness "aiziet", kurā brīdī tās zvaigznes sakrīt, vajadzīga arī veiksme.
Netraucējiet strādāt!

– Vai, pastaigājot pa Rīgas ielām, nepārņem bezcerība? Visur iznomā, pārdod telpas...

– Man tas sāk atgādināt 90. gadu sākumu. Rīgas domei vairāk jādomā, lai šajās tukšajās telpās ienāktu mazais bizness. Varbūt var neņemt no nomniekiem īres maksu, lai tikai šajās telpās būtu kaut kāda dzīvība. Lai tukšajās telpās ir mazajiem uzņēmējiem tirdzniecības vietas, mākslinieki lai izstāda savus darbus. Lasīju, ka tieši tā rīkojusies mērija kādā Lielbritānijas pilsētā, lai cilvēkus, ejot garām neizīrētajām telpām, nepārņemtu depresija. Bet kāda ir sajūta, iebraucot Rīgā? Viss tumšs, drūms, cilvēki nesmaida – īsta nolemtības pilsēta... 

– Negatīvās informācijas patlaban patiešām ir nomācoši daudz. Vai uzņēmējdarbības vidē notiekošais jums šobrīd spēj radīt kaut kripatu optimisma? 

– Es savā kolektīvā vienmēr saku: nav neviena cita, uz ko paļauties, kā vien tikai uz sevi. Cik ātri strādāsim, cik ātri pārveidosimies, no tā arī viss būs atkarīgs. Mūsu, uzņēmēju, vienīgais lūgums valstij: netraucējiet mums strādāt! Visnepatīkamākās ir šīs izmaiņas nodokļos – neprognozējamas, neprātīgas, nepārdomātas... Pēc tam, kad atzīta kļūda, nemaina atpakaļ kā attiecībā ar paaugstināto PVN likmi viesnīcām. 

Acīmredzot ir vietā jautājums par ierēdniecības kompetenci... Būtībā vajadzīga domāšanas maiņa. 

Uzskatu, ka jānomaina 50, varbūt pat 60% valsts pārvaldes. Jo šī pārvalde nav spējīga izmaiņas veikt, un beigtu zirgu nav vērts jūgt ratos un art. Ja zirgs ir beigts, tas jānomaina. Pārmaiņas nevienam nepatīk, bet valstij jāapzinās pārmaiņu nepieciešamība. Tā vietā mēs liekam vienu ielāpu, otru, trešo, bet nav stratēģijas, kādai tad jābūt tai mazajai, efektīvajai valsts pārvaldei! Atlaisti 8 tūkstoši. Bet runa jau nav par to! Runa ir par to, kādas funkcijas valstij jāveic un cik tam ir vajadzīgs līdzekļu. Pārējais viss jādod uzņēmējiem. Un uzņēmējiem pašiem jāstrādā, jābūt aktīviem, nav ko sēdēt malā! Ir jāvienojas organizācijās, jāizsaka savs viedoklis, jāprotestē. Visideālākais, ja mēs visi, arī valsts pārvaldē, saprastu – mums tā Latvija ir svarīga. Bija prieks klausīties jauniešus, kuri, prezentējot savus biznesa plānus, uzsvēra: viņi paliks šeit, lai glābtu savu valsti. Ja mēs visi tā darītu, jau sen būtu krīzi pārvarējuši!

UZZIŅA
Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs (mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).

Pirmo mentoringa programmu ieviešanu Latvijā biedrība "Līdere" uzsāka  2005. gada sākumā sadarbībā ar Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūru un ar LR Ekonomikas ministrijas atbalstu.

Patlaban tiek īstenota jau devītā mentoringa programma uzņēmējdarbībā (MPU), un līdz šim MPU ir piedalījušies (un joprojām piedalās) 224 dalībnieki: 109 mentori, kā arī 115 pieredzes pārņēmēji.

UZZIŅA
Grantu programma "Atspēriens"
Rīgas domes un "Swedbank" kopīgi izveidotās grantu programmas "Atspēriens" mērķis ir veicināt iedzīvotāju aktivitāti uzņēmējdarbībā un atbalstīt jauno uzņēmēju biznesa ideju realizāciju. Konkursa ietvaros iespējams saņemt finansiālu atbalstu līdz 6 000 latiem savu izmaksu segšanai. 

Programmas "Atspēriens" pirmā konkursa rezultātā izvēlētas 14 uzņēmējdarbības produktu idejas, kurām kopumā piešķirts viss plānotais finansējums Ls 60 000 apmērā. 

Grantu programmas "Atspēriens" otro konkursu plānots izsludināt vasaras beigās.