Valstī notiekošās ekonomiskās pārmaiņas būtiski ietekmējušas arī satiksmes infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu Rīgā. Pārsvarā tiek pabeigti iesāktie objekti, jaunu būvniecību plāno vienīgi tad, ja rasta iespēja piesaistīt Eiropas finansējumu.Pozitīvi, ka, neskatoties uz ievērojamu finansējuma samazinājumu, ielu seguma atjaunošana šogad noris iepriekšējā gada apjomos – lielās konkurences dēļ būvniecības uzņēmumi gatavi strādāt par ievērojami zemākām cenām.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma šogad tiek veikta asfaltbetona seguma atjaunošana 26 ielām. Apjomi aptuveni tādi paši kā pērn, lai gan finansējums šo darbu veikšanai šogad sarucis par 20%.
“Konkursos būvnieku piedāvātās cenas ir ievērojami kritušās. Brīžiem gan tās ir nesaprotamas, jo nav skaidrs, ar kādām iekšējām rezervēm būvnieki gatavojas strādāt - būvmateriālu cenas tik ļoti nav kritušās. Ja ietaupījums ir uz strādnieku algu rēķina, tas mūs biedē, jo palielinās risks, ka varētu rasties problēmas ar kvalitātes rādītājiem. Pašlaik gan nav konstatēti nekādi rupji pārkāpumi, tomēr esam mobilizējuši visus spēkus, lai veiktu pēc iespējas aktīvāku kvalitātes kontroli,” stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.
Savukārt, lai palielinātu kontroli pār ielu uzturēšanas darbu veicējiem, jaunajos līgumos paredzēta prasība, ka speciālajai tehnikai, sevišķi tām automašīnām, kas nodrošina ielu sakopšanu ziemas periodā, obligāti jābūt aprīkotām ar GPS sistēmu. Tā ļaus precīzi kontrolēt, cik sniega tīrīšanas mašīnas izbraukušas ielās, kur braukušas un cikos. Nākotnē iecerēts izveidot arī precīzu kontroles sistēmu par ielās izkaisītā smilts-sāls maisījuma apjomiem.
Neskatoties uz ekonomikas atslābšanu, būvniecības darbi nav apstājušies lielajos satiksmes infrastruktūras objektos – top Gustava Zemgala gatves un Gaujas ielas šķērsojums, Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls – Bauskas ielas savienojums ar Ziepniekkalna ielu, kā arī Juglas ielas turpinājums līdz rotācijas aplim Deglava ielā.
Pēc Edgara Stroda teiktā, Satiksmes departaments turpina īpašu uzmanību pievērst satiksmes drošības jautājumiem: ekspluatācijā nodots gājēju pārvads pār K.Ulmaņa gatvi Beberbeķos, izstrādāts projekts gājēju pārvada būvniecībai pār K. Ulmaņa gatvi Kalnciema ielas rajonā un ir cerība, ka šo projektu izdosies realizēt par ERAF līdzfinansējumu.
Izbūvētas regulējamas gājēju pārejas Deglava ielā pie Baltinavas ielas, kā arī Gaujas ielā pie Čiekurkalna 1. līnijas un Viestura prospektā pie nama nr. 57. Kopumā šogad Rīgā tiek uzstādīti luksoforu objekti 13 vietās – gan ielu krustojumos, gan gājēju pārejās. Tostarp 11. novembra krastmalā pretī Lielajam Kristapam regulējama gājēju pāreja izveidota, izmantojot saliekamās konstrukcijas, kas ļauj to vajadzības gadījumā, piemēram, masu pasākumu laikā, ātri demontēt. Ielas abās pusēs joslās, kas paredzētas automašīnu novietošanai, gājēju pāreja veidota uz paaugstinātas platformas, līdz ar to gājējiem šajā vietā jāšķērso divas, nevis kā iepriekš trīs joslas katrā virzienā.
“Uzlabojot satiksmes drošību, Satiksmes departaments iepriekšējos gados daudz paveicis, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta “Drošs ceļš uz skolu” ietvaros pie skolām uzstādīti ātrumvaļņi, speciālie iežogojumi, brīdinājuma zīmes, ielu marķējums,” stāsta departamenta vadītājs. Laika periodam no 2004. līdz 2006. gadam satiksmes jomai Rīgā tika apgūti 22,4 miljoni eiro, nākamajam posmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas ir ilgāks periods – Eiropas finansējums ir ievērojami mazāks - 11,7 miljoni eiro. Šobrīd tiek gaidīti valdības noteikumi par iespēju pilsētai apgūt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus satiksmes drošības pasākumu veikšanai.
Izmantojot Eiropas līdzfinansējumu, gada beigās paredzēts uzsākt veloceliņa Centrs – Berģi būvniecību. Ir izsludināts konkurss, interesi par to izrādījušas daudzas būvfirmas. Veloceliņa būvniecība ir īpaši aktuāla, ņemot vērā velosipēdistu skaita straujo pieaugumu pilsētā.
Attēlā: RDSD direktors Edgars Strods gājēju pārejas 11. novembra krastmalā izbūves laikā.
|